Inovatīvi ĢIS risinājumi vēja parku plānošanai

Nevienam nav noslēpums, ka pēdējo gadu laikā viena no galvenajām prioritātēm un diskusiju objektiem Eiropā ir enerģētika. Daļēji tas skaidrojams ar Eiropas zaļo kursu un globālo klimata izmaiņu ietekmi uz valstu politiku, daļēji – ar karu Ukrainā un no tā izrietošajām sekām.

Kā viens no jaudīgiem instrumentiem, kas Latvijā varētu novirzīt enerģijas ražošanu no fosilajiem uz atjaunojamajiem resursiem, bieži tiek minēta vēja enerģija. Jāatzīst, ka šajā nozarē mūsu kaimiņvalstis līdz šim ir parādījušas ievērojami labāku sniegumu gan vēja parku plānošanā, gan investīciju piesaistē, gan realizācijā. Tomēr jāatzīst, ka arī šajā situācijā mums pastāv iespēja gūt kaut kādas priekšrocības. Un šīs priekšrocības ir iespēja izmantot kaimiņvalstu pieredzi projektu plānošanā, ietekmes novērtēšanā (IVN) un realizācijā. Pie tam, tas nozīmē, ka Latvijā iespējams izmantot citur jau aprobētas tehnoloģijas, ieviešot jaunākos, jaudīgākos un ekonomiski pamatotākos risinājumus.

Diemžēl jānorāda, ka nopietna problēma jauno vēja parku plānošanā ir vienotas informācijas trūkums par ierobežojumiem, kurus nosaka esošās infrastruktūras (ceļu, ciemu, lidlauku, utt.) izvietojums, dabas aizsardzības prasības, kultūras pieminekļu aizsardzības prasības, kā arī prasības, ko nosaka pašvaldību teritorijas plānojumi. Lai gan kartogrāfiskā informācija (un saistītās datu bāzes) par laimi pie mums kļuvusi daudz pieejamāka, tomēr vienotas datu bāzes par daudzajiem ierobežojumiem nav. Pastāv virkne nesaistītu datu avotu, kā piemēram, Latvijas Atvērto datu portāls, teritorijas plānošanas datu bāze geolatvija.lv vai Latvijas Valsts mežu tiešsaistes kartes un citas, kuru elementi būtu jāintegrē vienotā sistēmā lēmumu pieņemšanai.

Pēdējo gadu laikā mūsu uzņēmumā griezušies vairāki vēja enerģijas attīstītāji, lūdzot no publiskajiem informācijas avotiem apkopot pieejamo informāciju, par iespējām izvietot vēja parkus Latvijā vai Igaunijā. Rezultātā, mums pasūtītāja vajadzībām vienmēr izdevies izveidot praktiskus ĢIS instrumentus, lai viņi varētu sāktu plānot optimālu vēja parku izvietojumu noteiktajā reģionā.

Tomēr jāsaprot, ka arī šie instrumenti ir optimāli tikai sākotnējam vietas novērtējumam un to precizitāte ir atkarīga no valstī pieejamo datu kvalitātes. Šeit var minēt faktu, ka piemēram, veicot šādu plānošanu Igaunijā, datu pieejamība ir daudz labāka, kā Latvijā. Tādēļ loģisks nākamais solis ir jau konkrētas atlasītās vietas datu padziļināta izpēte un lēmuma pieņemšana par projekta uzsākšanu.

Raivo Damkevics
SIA Skepast & Puhkim
valdes loceklis
raivo.damkevics@skpk.lv
+371 26605599