Ietekmes uz vidi novērtējuma process Latvijā ar akcentu uz vēja parku būvniecību

Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) Latvijā tiek piemērots darbībām, kuras atbilst likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, tā 1. pielikumā uzskaitītajām darbībām. Attiecībā uz vēja parku būvniecību, saistošs ir minētā likuma 1. pielikumā 26. prim viens punkts – Vēja elektrostaciju būvniecība, ja to kopējā jauda ir 50 megavatu un vairāk, izņemot tādu vēja elektrostaciju būvniecību, kurai piemērojams sākotnējais izvērtējums saskaņā ar “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu.”

2022. gadā Latvijā paātrinātā kārtībā stājās spēkā “Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums”, kura mērķis bija atvieglot kārtību un saīsināt IVN procedūru energoapgādes būvju, tostarp vēja elektrostaciju, būvniecībai. Atvieglotā kārtība attiecas uz vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, kā arī saules paneļu (iekārtu) darbībai nepieciešamo ārējo inženiertīklu ierīkošanai un saistīto būvju būvniecībai, ja kopējā jauda vienam objektam ir vismaz 10 megavati. Atvieglotā kārtība paredz Sākotnējā izvērtējuma procesu gadījumos, ja tās tiek plānotas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, “Natura 2000” teritorijām un divu kilometru buferjoslām ap tām, mikroliegumiem, kā arī putnu sugu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem. Sākotnējā izvērtējuma process piemērojams arī tām vēja elektrostacijām, kuras paredzēts būvēt ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu, virszemes ūdeņu un kultūras pieminekļu aizsargjoslām, kā arī dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētiem īpaši aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm.

Izvērtējot minētajā likumā izvirzītos nosacījumus, jāatzīst, ka Latvijā praktiski nav iespējams atrast tādas vietas, kuras atbilstu šiem nosacījumiem, un pie tam, tajās būtu arī pietiekami vēja resursi, lai plānotās darbības ierosinātājam būtu interese par šo teritoriju. Līdz ar to, lielākajā daļā plānotām iecerēm, resp., vēja parku attīstītājiem ir saistošs pilnais IVN process.

IVN procedūra Latvijā aizņem vidēji pusotru līdz divus gadus. Procedūras ilgums atkarīgs no pētījumu apjoma, kas nepieciešams ietekmju novērtēšanai. Nenoliedzami, IVN procedūra ir arī birokrātisks process, saņemot administratīvo iestāžu viedokli.

Pirmā darbība, ko mēs rekomendējam saviem klientiem, uzsākot IVN procesu, ir iepazīties ar plānotās darbības realizācijas vietas atļauto zemes izmantošanas veidu un ierobežojumiem vai citiem nosacījumiem un aspektiem, kas varētu ietekmēt ieceres īstenošanu konkrētā vietā. Šāda informācija ir atrodama vietējo pašvaldību izstrādātajos teritorijas plānojumos. Bez tam, ļoti svarīgs solis plānotās darbības ierosinātājam jau projekta sākumposmā ir tikšanās ar vietējās pašvaldības pārstāvjiem un saruna par iespējām plānoto darbību realizēt iecerētajā teritorijā.

Nākamais solis ir ieceres attīstītāja iesniegums Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB). VPVB ir Latvijas valstī uzraugošā institūcija IVN procedūras laikā. Pēc iesnieguma iesniegšanas, VPVB izvērtē plānotās darbības atbilstību likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumam” un piemēro IVN procedūru, par to informējot arī vietējo pašvaldību, kuras teritorijā tiek plānota darbība.

Turpinājumā tiek organizēta sākotnējā sabiedriskā apspriešana, par to informējot vietējo pašvaldību un visus plānotās darbības teritorijai pieguļošo zemju īpašniekus. Sākotnējo sabiedrisko apspriešanu var rīkot plānotās darbības ierosinātājs, izmantojot savus cilvēkresursus vai arī, piesaistot konsultantuzņēmumu, to pilnvarojot. Šobrīd Latvijā joprojām ir spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas nosaka, ka sabiedriskās apspriešanas var rīkot attālināti, izmantojot kādu no pieejamām saziņas platformām interneta vidē. Tai pat laikā jāatzīmē, ka svarīgi ir nodrošināt maksimālu sabiedrības iesaisti, nepieciešamības gadījumā organizējot tikšanās arī klātienē. Sākotnējās apspriešanas periods ir 20 dienas.

Apkopojot sākotnējās sabiedriskās apspriešanas materiālus, tie tiek iesniegti VPVB un pieprasīta programma IVN pētījumu procesa uzsākšanai. Attiecībā uz IVN pētījumu kopumu, viena no būtiskākajām vides komponentēm, kas būs jānovērtē, ir ornitofauna. Ņemot vērā to, ka pilnvērtīgs ornitofaunas vērtējums iespējams tikai viena cikla jeb gada griezumā, putnu izpēti plānotās darbības teritorijā rekomendējam uzsākt jau krietni pirms iesnieguma sagatavošanas VPVB. Jāatzīmē, ka arī plānotās darbības teritorijas biotopu izpēte veicama tikai veģetācijas pilnbrieda periodā, kas Latvijas teritorijā ir no maija līdz septembra sākumam.

Saņemot programmu, tiek uzsākta IVN Ziņojuma izstrāde. Attiecībā uz vēja parku ietekmes vērtējumu, būtiskākie faktori, kas būs jāvērtē, ir – vēja parku radītais troksnis, t.sk. zemas frekvences trokšņu aprēķins un mirgošanās ietekmes vērtējums, ietekme uz ainavu un tās vizualizācija, ietekme uz dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī ietekmes uz citām vides komponentēm (piem., gaisa piesārņojums parka būvniecības laikā, grunts, pazemes ūdeņu piesārņojuma risks, avāriju risks u.c.). Uzsākot IVN Ziņojuma sagatavošanu, būs nepieciešamas arī konsultācijas ar valsts un pašvaldību institūcijām, kuras būs norādītas VPVB izsniegtajā programmā. Piemēram, Latvijas gaisa satiksmes, elektroenerģijas tīklu, autoceļu, dabas pārvaldības u.c. pārvaldītājiem un uzturētājiem.

Pēc IVN Ziņojuma sagatavošanas tiek organizēta sabiedriskā apspriešana. Tās laikā sabiedrība un valsts institūcijas tiek iepazīstinātas ar plānotās darbības prognozētajām ietekmēm un piedāvātajiem risinājumiem ietekmju novēršanai, vai arī, ja tas nav iespējams, ietekmju mazinošiem pasākumiem.

Sabiedriskās apspriešanas periodā, kas ilgst 30 dienas, sabiedrībai ir iespēja sniegt priekšlikumus, iebildumus vai jebkādā citādā veidā paust viedokli par plānoto darbību. Saņemtie viedokļi tiek apkopoti un sniegtas atbildes uz jautājumiem, ierosinājumiem un/vai iebildumiem.

Papildināto IVN Ziņojumu iesniedz VPVB padziļinātai vērtēšanai. Jāatzīmē, ka saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu, VPVB ir jāiekļaujas 90 dienu vērtēšanas periodā. Parasti šis laiks tiek sadalīts, pirmreizēji iesniegto IVN Ziņojumu vērtējot 60 dienas un atgriežot to papildināšanai un precizēšanai IVN Ziņojuma izstrādātājiem, un atkārtoti iesniegto IVN Ziņojumu vērtējot 30 dienu periodā.

Pēc IVN Ziņojuma un papildinformācijas izvērtēšanas, VPVB izdot Atzinumu, kurā ir iekļauti nosacījumi, pie kuriem plānotā darbība ir vai nav īstenojama (tas neattiecas uz nosacījumiem, kas jau ir noteikti normatīvo aktu bāzē). Turpinājumā darbības ierosinātājs dodas uz pašvaldību plānotās darbības akceptēšanai. Pašvaldības domes sēdē deputāti darba kārtībā veic balsojumu par plānotās darbības akceptu.

Elīna Silgaile
SIA Skepast & Puhkim
vides projektu vadītāja
elina.silgaile@skpk.lv
+371 2654 2981